Vairāki cilvēki man ir vaicājuši, kā ir iespējams praktizēt apzinātību ikdienā? Kā to darīt?

Pastāstīšu par vienu metodi, par vienu iespēju. To var nosaukt par tējas ceremoniju. Šī ceremonija nav gluži tāda, kādas tās tiek praktizētas tradicionālajās tējas lielvalstīs — Japānā, Ķīnā, tomēr ir daži kopīgi elementi. “Ceremonija”, kādu to esmu aprakstījis, ir vērsta tieši uz apzinātības praktizēšanu ikdienā.

Kā ‘cilvēks parastais‘ dzer tēju? Sagatavo tēju, paņem savu krūzīti un iemalko, pa starpām darot kaut ko citu — sarunājoties, skatoties TV vai bakstot telefonu. Tēja šajā gadījumā nav apziņas fokusā, nav uzmanības centrā — tēja tiek dzerta tā — starp citu.

Apzinātības prakse nozīmē, ka mēs fokusējamies uz to, kas ir šobrīd — uz to, kas notiek tieši šeit un tieši tagad. Kā tas būtu tējas dzeršanas gadījumā? Kāda būtu apzināta tējas dzeršana?

Aptuvenais laiks, kas nepieciešams šai praksei ir 10 minūtes. Instrukcija attiecas uz zaļajām vai melnajām tējām, zāļu tējām to vajadzētu nedaudz pārveidot, bet tas nebūs pārāk sarežģīti.

1. Sagatavošanās: Izvēlēties tiešām labu tēju: veltiet laiku, lai iegādātos kādu tiešām garšīgu, labu tēju – parasti tās ir beramas (nevis paciņās vai maisiņos), ar veselām lapiņām. Parasti tās ir bez pievienotām garšām – jo bieži aromatizētāji tiek lietoti zemākas kvalitātes tējām, ar aromātu noslēpjot garšas trūkumus. Ņemiet tīru ūdeni: ikviens tējas dzērējs apliecinās, ka ūdens kvalitāte ir būtiska. Iespējams, krāna ūdens būtu papildus jāfiltrē.

2. Ūdens vārīšana: Kad uzliksiet vārīties ūdeni — uz plīts, uz uguns vai elektriskajā tējkannā, tad vienkārši vāriet ūdeni. Nedariet neko citu. Vērojiet, kā ūdens vārās. Klausieties, kā skan ūdens, kad tas silst. Ja trauks ļauj, pavērojiet ūdeni – kā parādās pirmie burbulīši, kā ūdens maina krāsu, kā parādās garaiņi. Kā mainās skaņa. Zemeslode galvenokārt sastāv no ūdens. Arī cilvēks sastāv galvenokārt no ūdens. Vērojiet šo procesu, esiet klātesoši.

3. Tējas pagatavošana: Pirms iebērt tēju krūzītē, sietiņā vai kanniņā, aplūkojiet to – kādas ir lapiņas, kāda ir to krāsa, kā smaržo šī tēja? Paturiet to plaukstā. Tad ieberiet krūzītē un uzlejiet karstu ūdeni. Uzņemiet laiku. Vērojiet, kā mainās ūdens krāsa. Kā tējas lapiņas atveras. Kādas parādās smaržas. Kad noteiktais laiks ir pagājis, izņemiet sietiņu vai nolejiet tēju no biezumiem krūzītē — arī, darot to lēni un apzināti.

4. Tējas dzesēšana: visdrīzāk, tēja šobrīd ir pārāk karsta, lai to iedzertu. Jums ir jāpagaida, kamēr tā atdziest. Nedariet neko citu šai laikā. Esiet ar savu tējas krūzi — vērojiet, kā tā dziest. Vērojiet, kas notiek tai laikā. Smaržas. Skaņas. Sajūtas mutē — siekalas. Sajūtas vēderā, kas gaida šo tēju.

5. Ir laiks dzert tēju: Paņemot krūzīti rokās, sajūtiet siltumu. Izjūtiet to, kā siltums no tējas pāriet krūzē, no krūzes — jūsu rokās. Kā mainās smarža, tuvinot krūzīti. Un tad, kad ir īstais brīdis — pagaršojiet. Dzeriet lēnām, izbaudot un piedzīvojot katru malku. Kas notiek jūsos? Kā mainās jūsu sajūtas? Kā mainās tējas garša? Kā maināties jūs?

6. Nobeigums: Jebkurā ceremonijā ir svarīga arī sagatavošanās un nobeigums. Šeit tas būtu — atgriezt visu iespējamo sākotnējā stāvoklī: nokārtot galdu, nomazgāt krūzīti un instrumentus un nolikt visu vietā — līdz nākošajai reizei. Arī šo visu ir iespējams darīt apzināti.

Šo ceremoniju var uzlūkot gan kā apzinātības praksi, gan kā pārtraukumu ikdienas skrējienā, kad ir jādara tik ļoti daudz visa kā. Novēli sev to!

Paldies par iedvesmu Jesse Jacobs no San Francisco Samovar Tea Lounge.