Psihoterapija LatvijÄ ir ienÄkusi salÄ«dzinoÅ¡i nesen â pirms aptuveni 10 gadiem. Pirmie psihoterapeiti izglÄ«tÄ«bu ieguva ar Ärzemju skolotÄju palÄ«dzÄ«bu â organizÄjot mÄcÄ«bas LatvijÄ, vai arÄ« braucot mÄcÄ«ties uz ÄrzemÄm (Stabingis, Ratniece, 2003).
SalÄ«dzinot situÄciju, kÄda ir psihoterapijai LatvijÄ ar to, kÄda tÄ ir EiropÄ, ir redzams, ka viens no aspektiem, kurÄ vÄl nav sÄkta darbÄ«ba, ir pÄtÄ«jumi psihoterapijas lauciÅÄ. IespÄjamo pÄtÄ«jumu tÄma ir ļoti plaÅ¡a, bet bÅ«tiski nepiecieÅ¡ama nozares attÄ«stÄ«bai.
TÄpat atÅ¡Ä·irÄ«ga ir psihoterapeitisko pakalpojumu pieejamÄ«ba tieÅ¡i finansiÄlu apsvÄrumu dÄļ: gan EiropÄ, gan ASV par psihoterapeitiskajiem pakalpojumiem var norÄÄ·inÄties ar veselÄ«bas apdroÅ¡inÄtÄju, slimokaÅ¡u palÄ«dzÄ«bu â vismaz daÄ¼Ä no gadÄ«jumiem. KatrÄ valstÄ« apmaksas kÄrtÄ«ba atÅ¡Ä·iras â brīžiem pat ļoti bÅ«tiski. AtÅ¡Ä·iras gan tas, kÄdi terapijas virzieni tiek apmaksÄti, gan arÄ« tas, kÄdu problÄmu risinÄÅ¡ana ar psihoterapijas palÄ«dzÄ«bu ir âakceptÄtaâ, gan arÄ« tiek noteikts konkrÄts ilgums noteiktu problÄmu atrisinÄÅ¡anai. Tiek izdoti pat noteiktas psihoterapijas rokasgrÄmatas, kurÄs ir stingri definÄtas metodes, ar kurÄm jÄstrÄdÄ noteiktu problÄmu gadÄ«jumos, kas psihoterapeitu vidÅ« izraisa lielas diskusijas (Addis, Waltz, 2002; Addis. 2002; Godley. et al, 2001; Eliot, 2000)
ArÄ« LatvijÄ ir iespÄjams sagaidÄ«t, ka ar laiku arÄ« psihoterapijas pakalpojumus apmaksÄs apdroÅ¡inÄtÄji. Lai izlemtu, kÄdi bÅ«s apmaksas kÄrtÄ«ba, apdroÅ¡inÄtÄjus interesÄs LatvijÄ pieejamÄs psihoterapijas efektivitÄtes rÄdÄ«tÄji.
Bez tam, psihoterapijas efektivitÄti ietekmÄjoÅ¡i faktori ir bÅ«tiski arÄ« citÄm ar psiholoÄ£iskÄs palÄ«dzÄ«bas sniegÅ¡anu saistÄ«tÄm cilvÄku grupÄm:
psihoterapeitiem: lai varÄtu uzlabot savu sniedzamo pakalpojumu kvalitÄti,
psihoterapijas pasniedzÄjiem: lai uzlabotu mÄcÄ«bu kvalitÄti,
veselÄ«bas aprÅ«pes nozares funkcionÄriem: lai viÅu izdotie regulatÄ«vie un normatÄ«vie akti bÅ«tu adekvÄti esoÅ¡ajai situÄcijai,
klientiem: plaÅ¡Äkai informÄcijai par psihoterapijas iespÄjÄm un ierobežojumiem.
Teorija
Tiek uzskatÄ«ts, ka psihoterapijas efektivitÄtes zinÄtniski pÄtÄ«jumi ir sÄkuÅ¡ies 1930 gadÄ (Fenichel, 1930, cit. pÄc Fonagy et al, 2002). KopÅ¡ tÄ laika lÄ«dzÄ«gi pÄtÄ«jumi ir notikuÅ¡i praktiski nepÄrtraukti, ir izstrÄdÄtas metodes, procedÅ«ras un teorÄtiskais pamatojums psihoterapijas efektivitÄtes mÄrÄ«Å¡anai. Apkopojot gandrÄ«z gadsimta garumÄ veiktos pÄtÄ«jumus, Lamberts (Lambert, 2002) norÄda sekojoÅ¡as galvenÄs atziÅas:
Psihoterapija ir efektÄ«va. 75% no cilvÄkiem, kuri ir saÅÄmuÅ¡i psihoterapeitisku palÄ«dzÄ«bu, ir guvuÅ¡i kÄdu uzlabojumu. Tas attiecas praktiski uz visiem traucÄjumiem, kuru novÄrÅ¡anai tiek meklÄta psihoterapeitiska palÄ«dzÄ«ba, izÅemot atseviÅ¡Ä·us bioloÄ£iskas izcelsmes traucÄjumus kÄ Å¡izofrÄnija vai bipolÄrie traucÄjumi, kuros psiholoÄ£iskÄ palÄ«dzÄ«ba pÄc sava nozÄ«mÄ«guma atrodas pÄc medikamentozÄs palÄ«dzÄ«bas. AtseviÅ¡Ä·os gadÄ«jumos psiholoÄ£iska palÄ«dzÄ«ba bÅ«tu jÄlieto pirms medikamentozas, jo tÄ ir mazÄk bÄ«stama un tai ir mazÄk blakÅu, vai â vismaz, vienlaicÄ«gi ar medikamentiem tÄdÄjÄdi mazinot recedÄ«vu iespÄju pÄc medikamentu lietoÅ¡anas pÄrtraukÅ¡anas.
Psihoterapijas efekti ir labÄki nekÄ placebo vai neformÄlas atbalsta sistÄmas. SalÄ«dzinot vairÄku eksperimentÄlu pÄtÄ«jumu rezultÄtus, var apgalvot, ka lai arÄ« visos trijos gadÄ«jumos (neformÄlas atbalsta sistÄmas, placebo vai psihoterapija) pacientu stÄvoklis ir uzlabojies, atÅ¡Ä·irÄ«bas ir bÅ«tiskas. (NeformÄlÄs atbalsta sistÄmas: 17%, placebo: 20%, psihoterapija: 75% gadÄ«jumu)
Psihoterapijas rezultÄti ir bÅ«tiski. AnalizÄjot piecu gadu laikÄ publicÄtos pÄtÄ«jumus par psihoterapijas rezultÄtiem, mÄrÄ«Å¡anai lietotÄs metodes sevÄ« ietver klientu ziÅojumus, psiholoÄ£isko izmaiÅu mÄrÄ«jumus, ekspertu vÄrtÄjumus, Ä£imenes locekļu, draugu un darba biedru vÄrtÄjumus, kÄ arÄ« darba, veselÄ«bas un juridiskos (piemÄram, apcietinÄjums) rÄdÄ«tÄjus. RezultÄti atstÄj iespaidu uz tÄdÄm cilvÄka dzÄ«ves jomÄm kÄ psihiatriskie simptomi (piemÄram, trauksme, depresija, dusmas, stress), starppersonu funkcionÄÅ¡ana (piem. AttiecÄ«bas Ä£imenÄ, vientulÄ«ba, intimitÄte), sociÄlo lomu pildÄ«Å¡anu (piem. Konflikti darba vietÄ, darba kavÄÅ¡ana, karjera.) Visi Å¡ie faktori ir ļoti nozÄ«mÄ«gi gan klientam, gan viÅa Ä£imenei, gan arÄ« visai sabiedrÄ«bai.
Psihoterapijas rezultÄti ir paliekoÅ¡i. VairÄki pÄtÄ«jumi, kuros ir novÄrtÄts klientu stÄvoklis pÄc ilgÄka laika sprīža (no seÅ¡iem mÄneÅ¡iem lÄ«dz pieciem gadiem) stabili parÄda to, ka psihoterapijas rezultÄti ir ilgstoÅ¡i.
Psihoterapija ir salÄ«dzinoÅ¡i iedarbÄ«ga. PÄtÄ«jumi, kuros ir aplÅ«kots Ätrums, ar kÄdu uzlabojas klientu stÄvoklis, kÄ arÄ« nepiecieÅ¡amÄs terapijas ilgums, liecina par to, ka treÅ¡daļas stÄvoklis normalizÄjas pÄc 10 sesijÄm, 50% pÄc 20 sesijÄm, un 75% pÄc 55 sesijÄm. PÄtnieki izdara secinÄjumus, ka psihoterapijas apjoma ierobežojumi, kurus uzstÄda apdroÅ¡inÄÅ¡anas iestÄdes un valdÄ«bas institÅ«cijas rada situÄciju, kurÄ daļai pacientu pieejamo pakalpojumu daudzums ir nepietiekoÅ¡s.
Psihoterapija gan palÄ«dz, gan padara stÄvokli ļaunÄku. Neskatoties uz visiem pozitÄ«vajiem pÄtÄ«jumu rezultÄtiem, tomÄr pÄc terapijas daļas pacientu (5-10%) stÄvoklis ir pasliktinÄjies, un 15-25% stÄvoklis nav mainÄ«jies. TomÄr, veicot efektivitÄtes mÄrÄ«jumus un sniedzot terapeitiem informÄciju par esoÅ¡o efektivitÄti, var bÅ«tiski samazinÄt neveiksmÄ«go gadÄ«jumu skaitu. (Lambert, 2002)
Seligmans, kurÅ¡ veicis vairÄkus pÄtÄ«jumus par psihoterapijas efektivitÄti, ir norÄdÄ«jis: âMums ir spÄcÄ«gi pierÄdÄ«jumi tam, ka terapija strÄdÄ, bet salÄ«dzinot konkrÄtas metodes specifiskus iedarbÄ«bas efektus atrast ir grÅ«ti.â (Seligman, 1998). ArÄ« iepriekÅ¡, esot Amerikas Psihologu AsociÄcijas prezidents, Seligmans komentÄ 1995 gada veikto patÄrÄtÄju ziÅojuma pÄtÄ«jumu (Consumer reports survey, 1995), kurÄ norÄda uz atÅ¡Ä·irÄ«bÄm starp psihoterapijas iedarbÄ«bas un efektivitÄtes pÄtÄ«jumiem. (Seligman, 1995)
SavÄ psihoterapijas iedarbÄ«bas meta-analÄ«zÄ Lamberts un Bergins (Lambert, Bergin, 1994) skaidri atzÄ«mÄ, ka ââ¦ir tikai niecÄ«gi norÄdÄ«jumi uz to, ka viena terapijas skola vai tehnika ir pÄrÄka par cituâ (161. lpp). Autori piedÄvÄ vairÄkus alternatÄ«vus skaidrojumus âvispÄrÄ«gajam atÅ¡Ä·irÄ«bu neesamÄ«bas secinÄjumamâ, ietverot to, ka
atseviÅ¡Ä·as terapijas var sasniegt lÄ«dzÄ«gus rezultÄtus dažÄdu procesu gaitÄ, terapijÄm ir dažÄdi iznÄkumi, bet lÄ«dz Å¡im lietotÄs pÄtÄ«jumu stratÄÄ£ijas tos neuzrÄda atseviÅ¡Ä·i terapijas virzieni sevÄ« ietver kopÄjus izmaiÅas veicinoÅ¡us faktorus, kuri tomÄr netiek uzsvÄrti Å¡Ä« virziena teorÄtiskajÄ izmaiÅu izpratnÄ. (161. lpp). DiemžÄl, esoÅ¡ie dati neļauj izdalÄ«t Å¡os skaidrojumus.
Visbeidzot, autori norÄda uz individuÄlÄ terapeita nozÄ«mÄ«gumu terapijas rezultÄtu sasniegÅ¡anÄ. AtseviÅ¡Ä·os pÄtÄ«jumos un pÄtÄ«jumu meta-analÄ«zÄ ir redzams, ka terapeita individualitÄte nosaka lielu terapijas efekta daļu â citiem vÄrdiem sakot, konkrÄta terapeita individuÄlÄs spÄjas ir pat nozÄ«mÄ«gÄkas, nekÄ citi faktori, tai skaitÄ teorÄtiskÄ orientÄcija. Lai arÄ« joprojÄm nav spÄcÄ«gu pierÄdÄ«jumu, tomÄr daudz netrÅ«kst, lai pamatoti apgalvotu, ka nav vairÄk vai mazÄk efektÄ«vu terapijas skolu, bet ir vairÄk vai mazÄk efektÄ«vi terapeiti. (Lambert, Bergin, 1994).
Visai pÄrsteidzoÅ¡us rezultÄtus var atrast Beutlera pÄtÄ«jumos, kuros korelatÄ«vi ir apstiprinÄjies, ka terapeita Ä«paÅ¡Ä«bÄm â pieredzes lÄ«menim un mÄcÄ«bÄm tik pat kÄ nav iespaida uz terapijas rezultÄtiem. (Beutler, 1994). LÄ«dzÄ«gus rezultÄtus uzrÄda JÄkobsons (Jacobson, 1994) attiecÄ«bÄ uz pieredzÄjuÅ¡iem terapeitiem un maÄ£istra lÄ«meÅa studentiem darbÄ pÄru terapijÄ.
EfektivitÄtes faktori.
AtseviÅ¡Ä·os kvantitatÄ«vos pÄtÄ«jumos iegÅ«tie rezultÄti rÄda, ka terapeitiskÄs izmaiÅas aptuveni 40% gadÄ«jumu notiek, pateicoties klienta un Ärpus-terapijas mainÄ«gajiem, 30% gadÄ«jumu â attiecÄ«bu faktoru dÄļ, 15% nosaka klienta gaidas un cerÄ«bas, un 15% notiek pateicoties individuÄlo piegÄjienu tehnikÄm un teorÄtiskajiem modeļiem. (Assay, Lambert, 1999)
Amerikas Psihologu AsociÄcijas veiktÄ pÄtÄ«jumu apkopojumÄ ir redzams, ka terapeitiskÄ efektivitÄte daudz vairÄk ir atkarÄ«ga no ikdienas faktoriem, nevis no speciÄlÄm procedÅ«rÄm, tehnikÄm vai arÄ« individuÄla terapeita piegÄjiena. (Hubble, Duncan, Miller, 1999)
PamatÄ«gu efektivitÄti ietekmÄjoÅ¡u faktoru apkopojumu ir veicis Sponsels (Sponsel, 1998), kurÅ¡ norÄda desmit grupas, terapijas rezultÄtu aprakstot kÄ funkciju no Å¡iem faktoriem:
TR = f ( Ei, Pi, Si, Mi, Ti, Ui, Ci, Ji, EMi, Xi )
kur:
E_nvironment â vide, situÄcija, konteksts kÄ arÄ« to iespaids uz klientu/pacientu, ietverot divas svarÄ«gÄkÄs: PersoniskÄs attiecÄ«bas un profesionÄlÄs attiecÄ«bas.
P_erson â cilvÄks (klients/pacients), kuram ir problÄmas, grÅ«tÄ«bas, traucÄjumi, slimÄ«bas â tie var bÅ«t indivÄ«di, grupas, Ä£imenes, pÄri, komandas, organizÄcijas ar katram atbilstoÅ¡Äm specifiskajÄm personÄ«bas iezÄ«mÄm, Ä£enÄtiskajÄm nosliecÄm, un personisko dzÄ«ves pieredzi.
S_ymptoms â problÄmas, traucÄjumi, grÅ«tÄ«bas, slimÄ«bas, ierobežojumi.
M_ethod â pielietotÄs metodes, kuras tiek lietotas problÄmu risinÄÅ¡anai.
T_echnique â lietoto metožu tehniskÄ realizÄcija (organizÄcija, prezentÄcija, pielietoÅ¡ana)
U_ser â lietotÄjs (psihoterapeits, konsultants), kurÅ¡ terapijÄ pielieto konkrÄto metodi.
C_riteria â terapeitisko izmaiÅu, veiksmes vai neveiksmes kritÄriji. (PiemÄram, simptomu izpausmes izmaiÅas, arÄ« objektÄ«vi kritÄriji â darba kavÄjumu samazinÄÅ¡anÄs, mÄcÄ«bu sekmju palielinÄÅ¡anÄs).
J_udges â vÄrtÄjumu avoti â klientu ziÅojumi, paziÅu vai kolÄÄ£u ziÅojumi, terapeitu iespaidi, neatkarÄ«go vÄrtÄtÄju ziÅojumi, utt, utml.
E_valuation M_ethod â vÄrtÄÅ¡anas metodes. (PiemÄram, cik labi un atbilstoÅ¡i ir lietotas konkrÄtÄs metodes (objektivitÄte, ticamÄ«ba, atbilstÄ«ba, stabilitÄte, godÄ«gums, pielietojamÄ«ba)). Å eit var izÅ¡Ä·irt vismaz trÄ«s vÄrtÄÅ¡anas lÄ«meÅus: (1) individuÄli gadÄ«jumi (2) no individuÄliem gadÄ«jumiem izveidotas grupas, (3) grupu meta analÄ«ze.
X_rest â citu faktoru iespaids.
Apkopojot visu faktoru mijiedarbību:
Katra problÄma (S) piemÄ«t noteiktam klientam/pacientam (P), kurÅ¡ atrodas noteiktÄ vidÄ (E). Terapijas metode (M), kuru izmanto lietotÄjs (U) noteiktÄ veidÄ (T) dod tÄdu vai citu rezultÄtu (TR) atbilstoÅ¡i kritÄrijiem (C), kÄ tos novÄrtÄ vÄrtÄtÄji (J), saskaÅÄ ar vÄrtÄÅ¡anas metodi (EM) (Sponsel, 1998)
Gan Sponsels, gan Eliots norÄda to, ka ASV KlÄ«niskÄs PsiholoÄ£ijas BiedrÄ«bas (Amerikas Psihologu AsociÄcijas 12 divÄ«zija), kuri balstÄs uz nejauÅ¡as izvÄles klÄ«niskiem pÄtÄ«jumiem nav Ä«sti derÄ«gi visiem psihoterapijas veidiem, un ierobežo humÄnistiskos, psihodinamiskos, un stratÄÄ£iskos piegÄjienus. TÄdÄļ Eliots piedÄvÄ jaunus kritÄrijus lai atrastu eksperimentÄlu apstiprinÄjumu arÄ« humÄnistiskÄm un citÄm psihoterapijÄm (Elliott, 2000).