Ko es saprotu ar vārdiem “nodarboties ar psihoterapiju”?
Es palīdzu cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar savu dzīvi, censties padarīt to vairāk apmierinošu.
Es strādāju ar cilvēkiem, kuri vēlas kļūt vairāk atbilstoši tam, kas viņi varētu būt, bet par ko vēl nav kļuvuši.
Es strādāju ar cilvēkiem, kuri jūt, ka viņos iekšā snauž kaut kas lielāks nekā tas, ko viņi spēj iemiesot dzīvē.
Es strādāju ar cilvēkiem, kuri vēlas tiešām būt tuvi ar citiem cilvēkiem un kuri cenšas pārvarēt barjeras, kas mūs ieliek neredzamā būrī.

…

Š’ī nodarbe sevī satur ļoti daudz pretrunu. Tajā ir iesaistīti divi cilvēki, kuri rīkojas un reaģē viens uz otru emocionāli un patiesi. Tā var ļoti spēcīgi ietekmēt dažu cilvēku dzīvi, izrādīties nederīga citiem un – ja esam pilnīgi godīgi – dažiem tā var kaitēt.

Bet bez tā iespaida, kuru psihoterapija atstāj uz terapeita un viņa klientu dzīvēm, tā dara vēl kaut ko, kas to mūsu kultūrā noliek īpašā vietā: psihoterapija dod vietu un laiku sistemātiski novērot un apjēgt to faktu, ko īsti nozīmē – būt cilvēkam.

Džims Bjudžentāls, 1975