Kāpēc cilvēki kliedz?

Kad cilvēki kliedz? Kad cilvēki paceļ balsi?

Nevienas attiecības nesākas ar bļaušanu. Bļaušana ir otrais/trešais cēliens, bet nekad ne pirmais.

Pirms tam ir normāla saruna. Tad kaut kas notiek, un pēc notikuma ir bļaušana. Kas ir tas, kas notika pa vidu?

Šķērslis, traucēklis. Kaut kas, kas atrodas starp abiem un nedod iespēju vienam otru sadzirdēt.

Šis šķērslis var būt attālums — kā diviem sēņotājiem mežā, kas kliedz, lai sazinātos.
Šis šķērslis var būt troksnis, kā ceļa strādniekiem, kam jāpārkliedz mašīnu radītā rūkoņa.
Šis šķērslis var būt siena, kā kaimiņiem, kurai ir jāizbļauj cauri.

Šķēršļi var būt arī iekšēji —
paša domu, emociju troksnis, iekšējā viedokļu atšķirību siena vai attālums starp vērtībām — tie ir iekšēje šķēršļi, kas neļauj sadzirdēt otru.

Ārējos šķēršļus ieraudzīt ir vieglāk. Iekšējos — daudz grūtāk, jo neesam pieraduši raudzīties sevī, kur nu vēl problēmas meklējot.
Ārējos šķēršļus novērst ir vieglāk. Iekšējos — daudz grūtāk, jo tie ir daļa no iedomātā “es” — MANAS domas, MANAS emocijas, MANS viedoklis, MANAS vērtības.

Sajūta “mani nedzird” rada nepieciešamību runāt skaļāk — tā, lai sadzird.
Tad, kad es dzirdu, ka otrs runā skaļāk, dabiskā (automātiskā) reakcija ir — pārkliegt. Runāt vēl skaļāk — kamēr abas puses kliedz. Un tad — no kliegšanas līdz vardarbībai ir tikai viens solis.

Te ir vēl kāds efekts — brīdī, kad es pats skaļi kliedzu (jo man šķiet, ka mani nedzird), visu ēteru piepilda mans teksts — otram, viņa teiktajam vietas vairs nepaliek. Līdz ar to es pats sev varu radīt ilūziju, ka kopīgajā sarunu telpā ir palicis tikai mans viedoklis. Bet, protams, tā ir tikai ilūzija.

Labā ziņa ir tāda, ka mēs varam mainīties. Mūsu domas, emocijas un viedokļi nav pārlieku liela vērtība. Tās ir sīknauda, kuru var un vajag samainīt — laiku pa laikam. Ir vērts no tām arī atbrīvoties — citādi izplēsīs kabātā caurumu.

Bet, lai atbrīvotos, ir jāuzticās. Jāuzticās tam, ka atbrīvojoties no sīkumiem, vietā nāks kaut kas cits — vērtīgāks un labāks. Ir vērts pamēģināt.
Tad, kad iekšējo šķēršļu nav, tad arī bļaut vairs nav nepieciešams. Tad, kad es nebļauju, arī uz mani mazāk bļaus. Tad, kad uz mani mazāk bļaus, būs vairāk klusuma. Tad, kad būs vairāk klusuma, labāk varēs dzirdēt.

Shiva Jnane Jiva Seva

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.