Sapņi ir brīnišķīga iespēja dziļāk izprast sevi, ieraudzīt savu dzīvi no citas puses. Ieraudzīt to, ko redz zemapziņa, bet apziņa tam paiet garām. Līdz ar to sapnis dod iespēju saņemt savas zemapziņas komentāru par to situāciju, kurā šobrīd esam, par to, kas notiek mūsu dzīvē.

Ir teiciens, ka neiztulkots sapnis ir ka neatvērta vēstule no Dieva. Freids ir teicis, ka sapnis ir karaliskais ceļš pie neapzinātā.

Ar sapni var strādāt kā individuāli, tā arī psihoterapijā vai sapņu analīzes grupā. Bet, lai ar sapni strādātu, lai to izanalizētu, tas ir jāatceras.

Daudzi cilvēki saka, ka nesapņo, vai sapņus neatceras. Tomēr, pētījumi apliecina, ka sapņo absolūti lielākā daļa cilvēku, tikai ne visi atceras savus sapņus. Tāpēc šeit pastāstīšu dažas lietas, kuras var būt noderīgas sapņu noglabāšanai.

Tās ir vienkāršas darbības, kuras palīdz atcerēties sapņus. Iespējams — visdrīzāk — tas nenotiks uzreiz, pēc pirmās nakts, bet, kā liecina mana pieredze, pārāk ilgs laiks nav vajadzīgs un drīz vien pamostoties būs, ko atcerēties.

Ir  lietas, kuras ir jāizdara vakarā, un citas, kuras jāizdara pamostoties.

Sagatavošanās vakarā.

Galvenā darbība vakarā ir noskaņoties uz sapņa atcerēšanos. Ejot gulēt, var pateikt sev, savai psihei, savam sapņu pavēlniekam par savu nodomu sapņot un atcerēties sapni. Piemēram “es šonakt redzēšu sapni, no rīta es to atcerēšos, un savu sapni pierakstīšu“.

Tai ir jābūt pēc iespējas pēdējai domai pirms laišanās miegā. Ja atnāk kāda cita doma (par darbu, par dienas kreņķiem, vai rītdienas plāniem), tad citai domai var pateikt paldies, un atgriezties pie domas par sapņu atcerēšanos. “Es atcerēšos savu sapni.”Tāpat vakarā — iespējams, pat dienā — ir jāparūpējas par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Palīglīdzekļi arī ir būtiski, lai palīdzētu noskaņoties uz sapņu atcerēšanos. Es iesaku iegādāties dienasgrāmatu (kladi, burtnīcu) — speciāli un tikai priekš sapņiem. To tad vajadzētu nolikt blakus gultai. Sagatavot arī rakstāmo, varbūt tāpat speciālu tieši un tikai priekš sapņiem, un pārliecināties, ka tas raksta. Vakarā, tos aplūkojot, tie vēl reizi atgādinās par apņemšanos atcerēties sapni. Raugoties uz kladi un rakstāmo var vēlreiz atgādināt sev “no rīta es atcerēšos sapni un ierakstīšu šajā kladē“. Protams, ir iespējams izmantot arī modernas palīgierīces (diktofonus, datorus), bet par tām nedaudz vēlāk – galvenais ir noskaņot sevi uz sapņa atcerēšanos.

Pamostoties

Vienalga, vai tas ir naktī, vai no rīta – ir svarīgi sev pavaicāt – ko es redzēju sapnī? Reizēm atbilde būs uzreiz, reizēm tā atnāks pēc īsāka vai ilgāka brīža. Šeit ir būtiski neiekrist citās domās – plānos “tā, man tagad bija jāizdara tas, pēc tam tas, kā lai to visu neaizmirst …” bet vēl kādu brīdi pabūt tajā robežas zonā starp miegu un nomodu un pakavēties sapņa tēlos. Dažiem cilvēkiem palīdz tas, ja viņi nemaina pozu, kurā ir pamodušies, jo izkustēšanās var aizdzīt sapni. Cita lieta, kas palīdz man pašam ir – es vairākkārt “pārtinu filmu” – izeju cauri, atgādinu sev par to, ko nupat redzēju – no sākuma bija tas, tad bija tas, tur bija tādas detaļas, tādas krāsas, tādi cilvēki, tādas noskaņas. Šo filmu var pārtīt vairākkārt, kamēr gaistošais sapņa materiāls ir jau  vairāk apzināts. Iespējams, jau šajā brīdī var nedaudz strukturēt savu sapni: piemēram – no sākuma es biju viens, tad atnāca cilvēki, tad atkal viens citā vietā. Vai – no sākuma es biju mājās, tad ceļojumā. Divas daļas. Tas palīdz vēlāk atsaukt atmiņā sapni.

Sapnis ir viegli gaistošs – pētījumi liecina, ka sapnis zūd pa 10% minūtē – līdz ar to pēc 10 minūtēm jau vairs atlikuši ir vien 10% no sākotnējā. Tāpēc pirmās minūtes ir tik svarīgas.

Kad sapnis ir nostiprinājies īstermiņa atmiņā, šo sapni vajag pierakstīt. Rakstot, iespējams, ne uzreiz izdosies veidot sakarīgu stāsta struktūru – bet tas ir OK. Var un vajag rakstīt visu, kas nāk. Ļaut, lai sapnis runā, un piebremzēt savu kritisko prātu. Pat ja ir kādas detaļas, kuras nevar ierakstīt kotekstā, ir svarīgi tās pieminēt, piefiksēt, pierakstīt. Arī tad, ja ir kaut kas nesakarīgs – kāds vārds, cipars, skaņa, sajūta – arī to ir svarīgi piefiksēt.

Vēlreiz – pierakstot sapni ir būtiski izslēgt savu kritisko prātu, savu iekšējo cenzoru – lai sapnis ir tāds, kāds tas ir saglabājies atmiņā.

Pēc tam var pateikt paldies savai psihei, zemapziņai, sapņu pavēlniekam par to, ka ir labi izdevies atminēties sapni. Tas ir būtiski – atzīmēt to, kas ir izdevies.

Svarīgi ir šo procedūru ievērot arī tad, ja šķiet, ka īpaši nekas atmiņā nav aizķēries – pat ja tas, kas ir, ir viens tēls (piemēram, maizes šķēle) vai viens vārds (piemēram, “atlaist”) vai viena darbība (piemēram, “kāds aizskrien”) – ir svarīgi šo vienu pierakstīt, lai sapņu atcerēšanās un pierakstīšanas process ir uzsākts. Tādējādi mēs savai psihei mācam, ka sapņa tēli ir būtiski, un tiem ir vērts pievērst uzmanību. Nākošā reizē, iespējams, izdosies redzēt – un atcerēties – kaut ko vairāk. Tāpat kā citās dzīves jomās, arī šeit prakse – atkārtošana – ir svarīgas.

Citi tehniskie palīglīdzekļi

Protams, ir iespējams izmantot arī diktofonu (vai telefonu ar balss ieraksta funkciju), vai rakstīt datorā. Vienīgi šeit ir risks – ne vienmēr mēs esam pietiekoši daudz pamodušies, lai tiktu galā ar tehniku. Cilvēki ir stāstījuši par gadījumiem, kad tehnika pieviļ – piemēram, diktofons nav ieslēdzies (vai ir aizmirsts izslēgt), vai arī – kāds vīrs stāstīja, ka ir ilgi un rūpīgi drukājis savu garo un interesanto sapni datorā, un tikai pēc brīža pamanījis, ka dators nemaz nav ieslēgts. Bez tam dators, telefons ir ierīces ar kurām mēs darām ļoti daudzas citas lietas. Tādā ziņā sapņu burtnīca, dienasgrāmata – kas ir speciāla, tikai šim vienam mērķim paredzēta lieta, jau pati par sevi mūs mudina uz sapņošanu. (Psihologi to sauc par stimulu, kas izraisa nosacījuma refleksu).

Un vēl pavisam dažas lietas – noteikti pierakstiet arī sapņa datumu, kad to redzējāt. Pierakstiet arī pavisam īsi galvenos iepriekšējās dienas notikumus, kas bija jūsu prātā gulētejot. Un, pierakstiet arī savas emocijas, jūtas pamostoties pēc sapņa – tas viss var palīdzēt saprast, kāds ir sapņa vēstījums.

Ar pierakstītiem sapņiem pēc tam ir iespējams strādāt, tos analizēt –  kā individuāli tā arī sapņu analīzes grupās vai psihoterapijā. Un sapņi var labi palīdzēt saprast savu dzīvi.

Lai jums labi sapņojas!

Tuvākie sapņu analīzes grupa ir paredzēta 18. maijā, Rīgā. Ja ir interese pieteikties, tad rakstiet uz e-pastu, vai zvaniet 29213238.