Attēlā ir kanniņa, kura tiek lietota deguna skalošanai. Bet šodien mans nolūks nav stāstīt par to, kā to lietot, ko tā dod vai no kurienes šī ideja. Mans stāsts ir par instrumentiem, kuri mums ir, bet kurus nelietojam.
Notika tā — atnākot aukstajam laikam, es saaukstējos. Iesnas, puņķi, klepus. Tā nebija jaunā C-slimība, vienkārši saaukstēšanās. Noslimoju dienas ~4. Ceturtās dienas rītā, pie brokastu galda, starp visām citām sarunām sievastēvs pavaicāja — vai es zinot to jogu deguna skalošanas metodi un vai to darot — esot dzirdējis, ka laba…
Protams, ka es zinu šo metodi!
Kanniņu, kura redzama bildē, nopirku jau pirms gadiem trijiem. Vienu rudeni/pavasari arī to cīgīti lietoju, ar labiem rezultātiem, bet tad kaut kā tā nolikās plauktā, tad pārcēlās uz tālāku plauktu, un tad… noklīda kaut kur. Un es — vienkārši aizmirsu par šīs kanniņas un par skalošanas metodes eksistenci. Aizmirsu par visu — ka tāda metode ir, ka esmu to darījis, ka man ir atbilstošā kanniņa, ka toreiz, kad skaloju regulāri, bija labi, utt, utt. Visu aizmirsu!!!
Manā rīcībā visu laiku bija instruments ar kuru ir iespējams novērst problēmu — bet es ne tikai šo instrumentu nelietoju, bet pat biju aizmirsis par tā eksistenci!!!Tāpat ir ar citiem instrumentiem.
Nupat, sarunā ar klientiem individuālajās konsultācijās runājām par to pašu — ka viņiem ir zināmi rīki, instrumenti, kā tikt galā ar savām domām/emocijām/stāvokļiem, bet — ir ilgstoši laika posmi, kad šie rīki vienkārši pazūd — piemirstas, aizmirstas — un netiek lietoti. Rezultātā — rodas un attīstās problēmas, kuras bija iespējams mazināt un novērst, vai arī vispār no tām izvairīties.
Tas pats ir ar saturu, kuru stāstu kursos — apzinātības pamata metodes, prāta pārvaldīšana, domu un emociju kultivēšana — vairumā gadījumu tas nav nekas jauns. Tas nav nekas nezināms. Tas nav nekas oriģināls vai unikāls. Tās ir vecās, zināmās metodes, kuras — vienkārši esam aizmirsuši, un tāpēc nelietojam.
Kāda ir izeja? Lai atcerētos, ka mums ir rīki, mums tie ir jālieto — regulāri — jo mēs iemācamies to, ko atkārtojam. Jo biežāk atkārtojam, jo labāk iemācāmies. Otra izeja — var palīdzēt jauna attieksme — brīdī, kad manā dzīvē ir kāda problēma (nejauks veselības vai emocionālais stāvoklis), tad apzināti var uztaisīt “instrumentu krājumu inventarizāciju” — palūkot, kas man ir zināms par šo tēmu, kādus rīkus/metodes esmu šai sakarā apguvis, un kuri būtu lietojami.
Citādi — mums visiem ir nepieciešami atgādinājumi. Jo mēs aizmirstam. Labāk ir pavaicāt vēl reizi, nekā palikt neziņā. Labāk ir tikt pāri tam iedomātajam kaunam “nu kā es tā, aizmirsu tik vienkāršu lietu” nekā palikt bez palīdzības. Man nav grūti atkārtot. Es pats aizmirstu, es zinu, ka mani klausītāji aizmirst. Tas ir normāli. Jo, galu galā, mācīšanās pamats ir atkārtošana.
Pie reizes — izmantojot iespēju atgādināšu, ka kurss “Prāta higiēna” sāksies jau pavisam drīz — 1. septembrī. Tam joprojām ir iespējams pieteikties. Tur es atgādināšu par metodēm, kā ikdienā parūpēties par savu prātu — par to, ko aizmirstam. Bet, iespējams, kāds dzirdēs arī ko jaunu!