Lekcijas norises laiki un vietas

Mūsdienu neprātīgajā skrējienā mēs esam pazaudējuši spēju baudīt mirkli, kvalitatīvi būt klāt tam, kas notiek. Ir tik daudz informācijas, ir tik daudz darbu, domas skrien visur, paspēt nevar neko – stress. Mēs kreņķējamies, raizējamies, krītam depresijās, trauksmē.

Līdzīgi cilvēki jūtas visā Rietumu pasaulē. Iemesls tam ir mūsu — rietumnieku — dzīves vieds, domāšanas veids. Meklējot risinājumu, izeju, ir no jauna atklāta gadu tūkstošiem sena metode,  kas ir pieejama ikvienam. Tā izmanto mūsu pašu smadzeņu “iebūvēto” potenciālu savas darbības uzlabošanā, ar to uzlabojot dzīves kvalitāti. Šī metode saucas “Apzinātība” (angliski — mindfulness. Citi latviskie tulkojumi: klātbūtne, vērošana).

Metodes pamatā ir prāta trenniņš, iemācoties jaunas prasmes, jaunas iemaņas.  Šī prasme ir nevērtējoša vērošana — apzinoties sevi, savas jūtas, domas, fizisko ķermeni, kā arī pasauli sev apkārt. Šķietot tik vienkārša, šī metode ir ļoti dziļa, kompleksa, visaptveroša un universāla.

Lai arī apzinātības meditācijas saknes ir rodamas budismā, tomēr apzinātība ir lietojama arī pilnīgi ārpus jebkāda reliģiska konteksta. Šobrīd to plaši pielieto psihoterapijā, psiholoģijā, vispārējā veselības aprūpē (kā pacientiem, tā arī personālam), armijā, uzņēmējdarbībā un citur.

Ir pētījumi, kas pierāda, ka apzinātības treniņi palīdz:

• mazināt stresu;
• uzlabot uzmanību;
• palielināt reakcijas laiku un uzlabot prāta darbību;
• uzlabot imunitāti;
• veicināt spēju labāk tikt galā ar negatīvām emocijām;
• uzlabot garastāvokli;
• stiprināt prasmes tikt galā ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, ar pagātnes traumām;
• mazināt izdegšanas simptomus;
• uzlabot apmierinātību ar dzīvi, un tā tālāk.