Paškontrole un attiecības

Paškontrole — spēja neskriet pakaļ iegribām, neļauties kārdinājumiem, ir vērtīga un attīstāma lieta. Sākot no klasiskā marshmellow eksperimenta, caur naudas pārvaldīšanas prasmēm un centieniem izskaust impulsīvo pirkšanu, līdz pat kristīgajai lūgšanai par atbrīvošanu no iekārēm — paškontrole tiek vērtēta jo augstu.

Bet , kā izrādās — augstai paškontrolei ir sava ēnas puse, kā to nupat parāda pētījums. https://uwaterloo.ca/news/people-who-control-their-desires-can-face-social-isolation

Cilvēki uzskata, ka nespēja turēties pretī iekārēm ir cilvēciska, un otrādi — spēja turēties pretī, savukārt, ir raksturīga mašīnām, robotiem. Cilvēkiem šķiet, ka paškontrole padara cilvēkus mazāk cilvēciskus — vairāk līdzīgus robotam, mašīnai. Līdz ar to sekas ir tādas, ka cilvēki ar augstāku paškontroli tiek sociāli izstumti, no viņiem novēršas.

To ir viegli iedomāties. Ja kolektīvā vairākums seko ziņām, Eirovīzijai, kādam sportam, šausminās par maskām vai karu, vai arī vienkārši — klačojas un mēdz draudzīgi iedzert, bet kāds viens kolēģis nepavelkās ne uz vienu no piedāvātajiem tematiem, bet tā vietā strādā — gan darbā, gan ar sevi, tad viņš kritīs ārā no kolektīva — un ne bez vairākuma aktīva atbalsta.

Citiem vārdiem sakot — vairākums (ar zemu paškontroli) uzskata mazākumu (ar augstu paškontroli) par ne-cilvēkiem un sociāli izstumj tos.
Līdz ar to, dilemma šķietami ir sekojoša — ko Tu vēlies — būt pieņemts kolektīvā (ar to maksājot par ciešanām, kuras izraisa iekāre), vai arī — atbrīvoties no savām iekārēm, pārvaldīt sevi, attīstīt paškontroli, (par to maksājot ar to, ka vairākums no tevis var novērsties).

Šai dilemmai ir iespējams arī jēdzīgāks atrisinājums — ir iespējams attīstīt gan paškontroli, gan jutīgumu un līdzjūtību vienlaikus. Ir iespējams iemācīties nesekot saviem kārdinājumiem un tai pašā laikā nekļūt aukstam robotam — nezaudēt dziļāko un patiesāko cilvēcību — iejūtību, līdzjūtību, sirsnību, siltumu. 

Ja palūkojas dziļāk, tad tieši šis komplekts ir ietverts jebkurā nopietnā garīgajā mācībā — tajās ir gan paškontroles, gan līdzjūtības attīstīšanas prakses. Arī apzinātība — ja tā tiek pasniegta harmoniskā veidā, nevis, kā bieži Rietumu pasaulē tas ir — izceļot paškontroles un ignorējot emocionālo komponenti.

Tātad — ja izlem attīstīt savu paškontroli, tad labākā man zināmā metode ir apzinātība. Nodarbības ir gan tiešsaistē, gan klātienē. Šeit vari uzzināt vairāk: https://linktr.ee/ansis

Nedaudz par mani

Lai izlemtu par tikšanos, ir vērts iepazīties — sākumā attālināti.

Mans ceļš psihoterapijā ir bijis ilgs, garš un dažādiem notikumiem piepildīts. Pirmās konsultācijas uzsāku jau 2000. gadā kā tolaik psihoterapijas students.

Mācoties psihoterapiju, sākotnēji apguvu eksistenciālo psihoterapiju , un psihoorganisko analīzi. Papildus guvu pamatīgu ieskatu vairāku gadu garumā arī tādos terapijas virzienos kā neiro veģeto terapija un Junga analīze. Tāpat esmu ieguvis supervizora kvalifikāciju eksistenciālajā psihoterapijā. (Vairāk par virzieniem un to atšķirībām var lasīt šeit.)

Akadēmiski — pirmā augstākā izglītība ir fizika, pēc tam psiholoģija (LU BSc, MSc). Studijas ir turpinātas ar pētniecības darbu Austrijā, Vīnē — Zigmunda Freida Universitātē (SFU) psihoterapijas doktorantūrā. Doktora darba tēma — vispārējais modelis psihoterapijas izglītībā (Generic model of psychotherapy training).

Ilgu laiku esmu aktīvi darbojies arī psihoterapijas organizācijās — Latvijas Psihoterapeitu biedrībā (ilggadējs valdes loceklis, psihoterapeitu reģistra vadītājs, noslēgumā — biedrības prezidents), tāpat arī Eiropas Psihoterapijas asociācijā — nacionālo ogranizāciju komitejas līdzpriekšsēdētājs, ētikas koordinācijas komisijas vadītājs. Pēc vairāku gadu darbības šajās profesionālajās organizācijās esmu no tām izstājies — šobrīd esmu brīvs un neatkarīgs psihoterapeits.

Blakus psihoterapijai pēdējos gados aizvien vairāk mana interese ir arī par dažādām garīgajām praksēm — par meditāciju, apzinātību, par garīgo dimensiju cilvēka dzīvē. Galvenie avoti, kuros balstos ir trīs senās mācības — Joga, Budisms un Advaita Vedanta.

Šobrīd pie manis nāk cilvēki ar jautājumiem par attiecībām — ar partneri, draugiem, kolēģiem, vecākiem, bērniem. Ar jautājumiem par attieksmi — pret sevi, notikumiem savā dzīvē, savu dzīvi šobrīd, saviem nākotnes plāniem. Ar jautājumiem par dzīves kvalitātes uzlabošanu — kā profesionālās (personiskā efektivitāte, koučings – coaching), tā arī personiskās. Ar jautājumiem par vērtībām — kas ir svarīgs dzīvē, kas ir svarīgs dažādiem cilvēkiem. Ar lēmumiem, kurus grūti pieņemt, grūti izvēlēties. Arī — bieži ar visai neskaidrām sūdzībām – par to, ka dzīve nav gluži tāda, kādu to gribētos redzēt, kaut gan it kā viss ir kārtībā. Konsultācijas ir iespējamas dažādos līmeņos — gan ikdienas dzīves līmenī, kas izpaužas attiecībās ar kolēģiem, tuviniekiem, gan daudz dziļāk — personības, rakstura, dzīļu līmenī, kas izpaužas pilnīgi visās dzīves jomās. Pēdējā laikā cilvēki uzdod jautājumus arī vairs ne par psihi, bet mūsu garīgo dimesiju — par dzīves jēgu, sarežģītiem jautājumiem garīgajā praksē vai to pārnešanu uz ikdienas dzīvi.

Sadaļā raksti esmu ielicis dažus materiālus, kas ir saistīti gan ar psihoterapiju, gan ar dzīvi plašāk — te ir raksti avīzēs un žurnālos, intervijas, un tā. Ja ir kādi komentāri šiem rakstiem, tad es priecāšos tos dzirdēt. Ar mani var sazināties, uzrakstot man e-pastu.

Pieteikties uz konsultāciju ir iespējams, piezvanot pa tālruni 29213238 — vai sūtot ziņu (SMS, WhatsApp) uz šo pašu norādīto nr.

Šobrīd turpinu strādāt kā pasniedzējs – lasot kursus un seminārus gan akadēmiskā vidē — LV un ārzemju augstskolās, gan uzņēmumiem, organizācijām. Tāpat esmu ierakstījis vairākus kursus tiešsaistē, kā dažus no tiem minot:

Noslēgumā — ar klientiem dalos tikai ar tām tehnikām un metodēm, kuras pats esmu pārbaudījis praksē un kuras tiešām darbojas. Tāpēc esmu drošs par to, ko piedāvāju.

Uz tikšanos!