Paškontrole — spēja neskriet pakaļ iegribām, neļauties kārdinājumiem, ir vērtīga un attīstāma lieta. Sākot no klasiskā marshmellow eksperimenta, caur naudas pārvaldīšanas prasmēm un centieniem izskaust impulsīvo pirkšanu, līdz pat kristīgajai lūgšanai par atbrīvošanu no iekārēm — paškontrole tiek vērtēta jo augstu.
Bet , kā izrādās — augstai paškontrolei ir sava ēnas puse, kā to nupat parāda pētījums. https://uwaterloo.ca/news/people-who-control-their-desires-can-face-social-isolation
Cilvēki uzskata, ka nespēja turēties pretī iekārēm ir cilvēciska, un otrādi — spēja turēties pretī, savukārt, ir raksturīga mašīnām, robotiem. Cilvēkiem šķiet, ka paškontrole padara cilvēkus mazāk cilvēciskus — vairāk līdzīgus robotam, mašīnai. Līdz ar to sekas ir tādas, ka cilvēki ar augstāku paškontroli tiek sociāli izstumti, no viņiem novēršas.
To ir viegli iedomāties. Ja kolektīvā vairākums seko ziņām, Eirovīzijai, kādam sportam, šausminās par maskām vai karu, vai arī vienkārši — klačojas un mēdz draudzīgi iedzert, bet kāds viens kolēģis nepavelkās ne uz vienu no piedāvātajiem tematiem, bet tā vietā strādā — gan darbā, gan ar sevi, tad viņš kritīs ārā no kolektīva — un ne bez vairākuma aktīva atbalsta.
Citiem vārdiem sakot — vairākums (ar zemu paškontroli) uzskata mazākumu (ar augstu paškontroli) par ne-cilvēkiem un sociāli izstumj tos.
Līdz ar to, dilemma šķietami ir sekojoša — ko Tu vēlies — būt pieņemts kolektīvā (ar to maksājot par ciešanām, kuras izraisa iekāre), vai arī — atbrīvoties no savām iekārēm, pārvaldīt sevi, attīstīt paškontroli, (par to maksājot ar to, ka vairākums no tevis var novērsties).
Šai dilemmai ir iespējams arī jēdzīgāks atrisinājums — ir iespējams attīstīt gan paškontroli, gan jutīgumu un līdzjūtību vienlaikus. Ir iespējams iemācīties nesekot saviem kārdinājumiem un tai pašā laikā nekļūt aukstam robotam — nezaudēt dziļāko un patiesāko cilvēcību — iejūtību, līdzjūtību, sirsnību, siltumu.
Ja palūkojas dziļāk, tad tieši šis komplekts ir ietverts jebkurā nopietnā garīgajā mācībā — tajās ir gan paškontroles, gan līdzjūtības attīstīšanas prakses. Arī apzinātība — ja tā tiek pasniegta harmoniskā veidā, nevis, kā bieži Rietumu pasaulē tas ir — izceļot paškontroles un ignorējot emocionālo komponenti.
Tātad — ja izlem attīstīt savu paškontroli, tad labākā man zināmā metode ir apzinātība. Nodarbības ir gan tiešsaistē, gan klātienē. Šeit vari uzzināt vairāk: https://linktr.ee/ansis