Maigais ar tērauda acīm – intervija, publicēta NRA.
Autore: Gunta Tabore
Datums: 2003-10-06

Maigais ar tērauda acīm
Mūsdienu pasaulē vīrietis ir apjucis, zudusi viņa stabilā loma

Īsts vīrietis neraud, ir tik stiprs un stabils, ka sieviete var droši balstīties uz viņa pleca. Bet ja nu piepeši, kaut uz mirkli vīrišķais dzimums tā nejūtas? Ja nu sievišķais dzimums balstās pats uz saviem pleciem, atstājot vīrietim vien pašam sevis noturēšanu? Sabiedrībā joprojām valda neskaitāmas klišejas, kādam jābūt īstam vīrietim, taču tieši tās traucē viņam būt pašam, individualitātei, neļauj veidot un uzturēt nozīmīgas attiecības.

Izlasot, ka krīzes centrs Skalbes aicina vīriešus nākt uz atbalsta grupu, lai izzinātu savas emocijas un izprastu savu lomu sabiedrībā, vispirms savelkas tāds kā sievišķīgi nešķīsts smīns – kādas gan vīriešiem problēmas?!
Tieši par to ir saruna. Sievietes loma sabiedrībā pēdējos simts gados ir spēcīgi mainījusies – mainījusies arī pati sabiedrība, un vīrietis ar vecajiem līdzekļiem nespēj tikt galā ar jauno situāciju. Jāmācās saprast sevi,» saka psihologs un psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.

Nepareizs risinājums
Psihologs iesaka palūkoties uz notiekošo vēsturiski: «Senos laikos vīrieši bija īstais un pareizais dzimums, bet sievietes bija tas otrais dzimums. Tad sievietes sāka cīnīties par savām tiesībām, sākās feminisma kustība, un viņas daudz ko arī izcīnīja. Sieviete ļoti mainījusi savu vietu un lomu sabiedrībā. Ja agrāk viņa drīkstēja tikai to un šito, tad tagad viņa var visu. Viņa var būt gan mājsaimniece, gan prezidente, gan uzņēmēja. Vīrieša loma faktiski nav mainījusies, taču tagad tā iznāk tāda kā nosacīta – neatbilstoša esošajai realitātei. Tomēr neizskatās, ka briestu kaut kāda vīriešu revolūcija, līdzīga feminismam,» smaida Ansis Jurģis Stabingis.
Viņš skaidro, ka vīrieši ir daudz neelastīgāki, nespēj tik labi pielāgoties lomu izmaiņām sabiedrībā, un no šīm pretrunām sākas dažādas problēmas – tieši vīriešu vidū ir vairāk pašnāvnieku, alkoholiķu, spēlmaņu un citādi atkarīgo, pieaug vardarbība pret tuvākajiem… «Tas ir veids, kā vīrietis mēģina risināt savas emocionālās problēmas. Mēģina situāciju atrisināt, kā māk, lai kaut ko mainītu dzīvē, kas nav tik laba, kā pašam gribētos. Taču būtība ir tajā, ka kaut kas nav kārtībā ar viņa sajūtām.»

Nepieļauj maigumu
Lai arī sabiedrībā lomas izmainījušās, vīriešus joprojām audzina pēc senajiem stereotipiem. Puikas neraud, puikas ir stipri, viņiem jāmāk tikt galā ar visu… Tāda ir viņa loma, šis tēls eksistē sabiedrības apziņā. Tāpat kā noraidošā, noliedzošā, nepieņemošā attieksme, ja vīrietis izrāda mīlestību un maigumu.
«Pēdējā laikā gan tas nedaudz mainās, tomēr joprojām ir tā – ja vīrietis vairāk uzmanības pievērsīs savam izskatam, ja būs mazlietiņ maigāks, vairāk veltīs sevi daiļajām lietām – mākslai, mūzikai, dejai, nevis sportam, tad ko nodomās sabiedrība? Bieži vien – re, šis te ir homoseksuāls, mīkstais… Taču tas faktiski ir spiediens – sak, tu nedrīksti būt tāds, parādīt maigumu jebkādā tā izpausmē. Iznāk, ka sabiedrība liek vīrietim nocietināties, nepaust emocijas,» uzsver psihologs.
Rezultāts jūtams – lielākā daļa vīriešu patiesi nemākot izpaust savas emocijas. Viņi tās ir aizslēguši, aizslēpuši, nejūt. «Pajautājiet vīriešiem – ko jūti, lielākā daļa raustīs plecus – nezinu.»

Ne Marss, ne Venēra
Vai tad nav dabas dots, ka vīrietis ir citāds, nekā sieviete, un otrādi? Vai tad nav vīrieši no Marsa, bet sievietes no Venēras? Ansis Jurģis Stabingis gluži vai nopūšas: «Nevis no dabas, bet no sabiedrības. � īs atšķirības starp vīrieti un sievieti ir tikai ieaudzinātas, nodotas no paaudzes paaudzē. Džons Grejs, kurš sludina šo teoriju, ka vīrietis ir no Marsa, bet sieviete no Venēras, mēģina izskaidrot to, ko redz sabiedrībā, pamatojot ar atšķirīgu izcelšanos. Manuprāt, tas ir muļķīgi un nepareizi. Lai arī cik šī teorija būtu tēlaina, tā neļauj neko mainīt, jo dod attaisnojumu – esam tādi, kā esam, neko darīt… Tā nokauj iespēju labot situāciju. Nu nav šo atšķirību, izņemot fiziskās. Domāšanā, smadzenēs nav.»
Psihologs skaidro, ka šie stereotipi it kā pasaka vīrietim – «tikai tāpēc, ka tev ir krāniņš, tev nav jābūt tādam, kāds esi patiesībā, bet jābūt īstam vīrietim. Nu nav tāda īstā vīrieša, kuram vajadzētu līdzināties! Katrs mēs esam personība.» Taču ar šo sabiedrības spiedienu viss individuālais, kas ielikts personībā, tiek noniecināts, spiežot pielīdzināties vispārējiem etaloniem.

Kur likt vilšanos?
Psihologu priecē, ka pamazām daudz kas mainās. Likumdošanā – arī vīriešiem tagad pienākas bērna kopšanas atvaļinājums. Ģimenē – biežāk var redzēt tēvus, kas spēlējas ar bērniem, daudz vairāk piedalās audzināšanā. Kultūrā – ienāk citādie vīrieša tēli, maigāki, ne tikai mačo tipa vīrieši, nu īstie.
Kas notiks, ja vīrietis sāks domāt par šīm problēmām? Speciālists neuzskata, ka uzreiz kaut kas var mainīties, tomēr, iespējams, ka vīrietim kļūs vieglāk dzīvot, un līdz ar viņu arī sievietei. «Vienkārši nevajadzētu noliegt daļu no sevis. Censties saprast, ko darīt ar dusmām, aizvainojumu, vilšanos… Reizēm arī vīrietim gribas būt vājam, bet viņš it kā nevar atļauties. Vajadzētu atļaut sev just, paust emocijas, līdz ar to paverot ceļu jaunai kvalitātei savstarpējās attiecībās.»

DAŽI STEREOTIPI
Tādam esot jābūt īstam vīrietim
• Īsts vīrietis neraud
• Nebaidās no tumsas
• Neizrāda savas jūtas
• Viņam pietiek būt tikai mazliet pievilcīgākam par pērtiķi
• Īsts vīrietis ir stiprs
• Daudz pelna
• Ir ģimenes galva
• Vienmēr gatavs seksam
• Viņš neslimo un pacieš sāpes
• Vienmēr pats tiek galā ar savām problēmām un nemeklē palīdzību