Savā profesionālajā darbībā ir nācies redzēt daudzus cilvēkus, kas vārdu “cieti” ir izvēlējušies par savas dzīves moto. Attieksme pret dzīvi ar nosaukumu “cieti” savulaik ir pieņemta kā risinājums kādā sarežģītā situācijā, bet ar laiku tā pati ir kļuvusi par nepanesamu slogu un problēmu avotu. Cieti nozīmē elastības, pielāgošanās un adaptācijas trūkumu — profesionāli tiek izmantots apzīmējums “rigiditāte”.
Lai arī rigiditāte biežāk ir sastopama vīriešiem, tomēr arī ne mazums sieviešu izvēlas šādu attieksmi. Šie cilvēki nāk pie manis, jo ir sapratuši, ka ar savu “cieti” nespēj būt laimīgi.
Zemāk dažas refleksijas par to, kas tad ir “cieti”.
“Cieti” — dabā tas ir akmens. “Cieti” nav ūdens. “Cieti” nav ne koks, ne puķe, ne zāle, ne mazais putniņš. Cilvēku pasaulē — asfalts, betons, tērauds, stikls. “Cieti” ir cietums. Patologoanatomi teiks, ka “cieti” — tas ir “rigor mortis”, muskuļu stīvums, kas iestājas pēc nāves.
“Cieti” ir bailes. Milzīgas bailes, kas ir paslēptas. No citiem, beigās no paša sevis. Tāpēc “cieti” ir meli. Melošana citiem un sev.
“Cieti” slēpj milzīgu nepārliecinātību, pārliecības trūkumu, kas maskējas zem cietas pašpārliecinātības.
Attiecībās “cieti” ir — nejust otru. Pat neredzēt otru. Mērķis attaisno jebkādus līdzekļus, tai skaitā jebkādus upurus. Citi cilvēki ir tikai līdzeklis vai arī šķērslis mērķa sasniegšanai. Cietais nespēj rūpēties — jo tas prasa spēju sajust, sadzirdēt otru. Cietajam nav ausu. Jo ausis ir orgāns, kas paredzēts otra sadzirdēšanai, tā ir atvere, caur kuru cita pasaule var ienākt iekšā mūsos — bet cietajam to nevajag.
“Cieti” attiecībās ir vardarbība. Psiholoģiska, fiziska — jebkāda. Ar cietu locekli var izdrāzt visus, kas pagadās pa ceļam — jo cietais otru neredz. Viņš redz tikai drāžamo caurumu.
“Cieti kultūrā?” Tas nav iespējams. Kultūra paredz radošumu, dažādību, attiecības. “Cieti” noliedz atšķirīgo — cenzūra. Kultūra tiek izmantota kā ideoloģijas instruments — nekā radoša, nekādas pašizpausmes.
“Cieti” izglītībā nozīmē dogmas. Nekādas brīvdomības. Skolotājs skaidri zina, kādam ir jābūt bērnam, kas viņam ir jāspēj un kas jāgrib. Nekādu individuālu variāciju, nekādas individuālas pieejas. “Cieti” — standarti un normas. Ja nespēj tikt galā — tev nav šeit jābūt. Skolā ir vieta tikai spējīgiem, nevis slimiem, invalīdiem, nespējīgiem. Arī ne apdāvinātiem, talantīgiem. Jo tie neiederas sistēmā.
Ticībā “cieti” ir krustnešu, nevis kristiešu filosofija. Kristietība paredz tuvākā mīlestību. Cietais to nevar divu iemeslu dēļ. Cietajam nav tuvāko. Cietais nespēj mīlēt. Cietais ticību ievieš ar cietu zobenu.
“Cieti” veselības aprūpē? Nekādas profilakses — ciešanas tik ilgi, kamēr jāguļas zem naža. Ir variants — stingra un obligāta veselības profilakse, kādu jau esam redzējuši. Obligātas rīta rosmes, ko darbaļaužu kolektīvā vada pa radio dzirdamas pavēles. Obligāta zobu birstes uzrādīšana pēc pirmā pieprasījuma. Klizma reizi nedēļā.
“Cieti” ārpolitikā — karš. Sarunas vest nav “cieti”, “cieti” ir parādīt, kā lietām jāstāv. “Cieti” ir rasisms, seksisms, un fašisms.
“Cieti” ir strupceļš. Lai arī tas izskatās kā labs risinājums, izeja, tomēr ar laiku tas pats rada ciešanas. Ne velti šie vārdi skan tik līdzīgi. Neesi ciets!