Nedaudz par mani

Nedaudz informācijas par mani:

Psihoterapijas virziens, kurā praktizēju, ir eksistenciālā terapija, un psihoorganiskā analīze. Vairāku gadu garumā papildus ir apgūti arī citi terapijas virzieni, piemēram neiro veģeto terapija un Junga analīze. Vairāk par virzieniem un to atšķirībām var lasīt šeit.

Savu profesionālo kvalifikāciju esmu padziļinājis, iegūstot arī supervizora kvalifikāciju eksistenciālajā psihoterapijā. Šobrīd turpinu izglītību un veicu pētniecības darbu psihoterapijas doktorantūras studijās Austrijā, Vīnē – Zigmunda Freida Universitātē (SFU) psihoterapijas doktorantūrā. Doktora darba tēma – vispārējais izglītības modelis psihoterapijā (Generic model of psychotherapy training.).

Klientu konsultēšanu esmu uzsācis jau 2000. gadā. Paralēli privātpraksei no 2002. līdz 2004. gadam strādāju krīzes centrā Skalbes. Tur dziļāk iepazinos ar krīžu konsultēšanu kā arī ar darbu ar vardarbības upuriem un veicējiem. Paralēli darbam nemitīgi mācības, kas ir obligāts priekšnoteikums darbam šajā profesijā.

Šobrīd pie manis nāk cilvēki ar jautājumiem par attiecībām – ar partneri, draugiem, kolēģiem, vecākiem, bērniem. Ar jautājumiem par attieksmi – pret sevi, notikumiem savā dzīvē, savu dzīvi šobrīd, saviem nākotnes plāniem. Ar jautājumiem par dzīves kvalitātes uzlabošanu – kā profesionālās (personiskā efektivitāte, koučings – coaching), tā arī personiskās. Ar jautājumiem par vērtībām – kas ir svarīgs dzīvē, kas ir svarīgs dažādiem cilvēkiem. Ar lēmumiem, kurus grūti pieņemt, grūti izvēlēties. Arī – bieži ar visai neskaidrām sūdzībām – par to, ka dzīve nav gluži tāda, kādu to gribētos redzēt, kaut gan it kā viss ir kārtībā. Konsultācijas ir iespējamas dažādos līmeņos – gan ikdienas dzīves līmenī, kas izpaužas attiecībās ar kolēģiem, tuviniekiem, gan daudz dziļāk – personības, rakstura, dzīļu līmenī, kas izpaužas pilnīgi visās dzīves jomās.

Par psiholoģiju esmu interesējies jau kopš brīža, kad pēc vidusskolas pirmo reizi iestājos Universitātē – (LU, Fizika). Bet sākās Atmoda – juku laiki un es iekrāju savu pieredzes bagāžu strādājot par mākslinieku, pasniedzēju, personāla vadītāju. Iegūtās zināšanas joprojām pielietoju, lasot dažādus seminārus uzņēmumiem par “psiholoģiskām” lietām – motivēšanu, lēmumu pieņemšanu, efektivitāti, laika plānošanu.

Autori, kuri ir atstājuši iespaidu uz mana pasaules uzskata veidošanos, un kuru ietekme tā vai citādi ir jūtama arī manā psihoterapijā ir: sākotnēji — Ričards Bahs, Nīls Donalds Volšs, Vladimirs Megre, Karloss Kastaņeda, Hermanis Hesse, Jurijs Morozs, Toms Veits, Dīpaks Čopra, Dalailama, Oļegs Torsunovs. Pēdējā laikā aizvien vairāk pievēršos apzinātības praksei un tās ieguvumiem.

Sadaļā raksti esmu ielicis dažus materiālus, kas ir saistīti gan ar psihoterapiju, gan ar dzīvi plašāk – te ir raksti avīzēs un žurnālos, intervijas, un tā. Ja ir kādi komentāri šiem rakstiem, tad es priecāšos tos dzirdēt. Ar mani var sazināties, uzrakstot man e-pastu.

Pieteikties uz konsultāciju ir iespējams, piezvanot pa tālruni 29213238.

Savulaik aktīvi darbojos arī profesionālās organizācijās:

  • Latvijas Psihoterapeitu Biedrībā (LPB) – prezidents. (līdz 2014. g. novembrim)
  • LPB pārstāvis Eiropas Psihoterapijas Asociācijā, EPAs ētikas koordinācijas komisijas priekšsēdis; (līdz 2014. oktobrim)

Šobrīd turpinu strādāt kā pasniedzējs – lasot kursus un seminārus gan akadēmiskā vidē – LV un ārzemju augstskolās, gan uzņēmumiem, organizācijām. šeit ir informācija par publiskajiem kursiem un semināriem.

Manas profesionālās intereses ir saistītas ar psiholoģijas robežjautājumiem – no vienas puses, robežu starp psihisko un garīgumu (garīgie jautājumi psihoterapijā, utml.), un, no otras puses – robežu starp psihi un smadzenēm (kā psihe un apziņa ir saistīta ar smadzenēm?).

Uz tikšanos!

One thought on “Nedaudz par mani”

  1. Vēlos pateikties Jums par šodien skolotāju auditorijai veltīto laiku un neapšaubāmi vērtīgo lekciju. Novēlot patiesi auglīgu darba turpinājumu gan dzīvē, audzinot bērniņus, gan profesionāli, uzdrošinos izsacīt savu ieteikumu un vēlējumu:

    Jūs sākāt ar lozungu, ka gan komunisms, gan kristietība aicina cerēt un gaidīt uz gaišo nākotni, nedzīvojot šeit un tagad, un neveltot uzmanību pašreizējam mirklim. Mana paaudze ļoti labi atceras Veidenbauma ironisko dzeju :,,tik pacieties, debesīs labāki būs”, ko ļoti labprāt izmantoja padomju ideoloģija, lai kariķētu reliģisko pasaules uzskatu un padarītu to smieklīgu un bezjēdzīgu. Nezinu, gribēdams vai negribēdams, (ceru, ka negribēdams) Jūs ar šo vienu teikumu izdarījāt to pašu gājienu. Pieņemu, ka neesat pazīstams ar kristīgās literatūras stūrakmeņiem – svēto tēvu rakstiem (tādiem kā sv. Jānis Pakāpnieks, sv. Ēģiptes Makārijs, sv. Īzaks Sīrietis utt.utt.), citādi nepaustu plašas auditorijas priekšā tik primitīvu un nekompetentu viedokli. Kristus saka: ,,Debesu Valstība ir jūsos” – un šī Debesu Valstība ir reāla Dieva klātbūtne, kas ir: miers, prieks, mīlestība Svētajā Garā. Tās iemantošana ir ikviena kristieša dzīves mērķis – nevis kaut kad pēc nāves, bet šeit. To uzskatāmi demonstrē lielo svēto dzīves – viņi patiesi bija to iemantojuši, tikai tas notika ļoti smagā cīņā ar sevi, savu domu pasauli, par ko arī Jūs runājāt savā lekcijā. Šī cīņa par tīru, uzmanības pilnu lūgšanu bijusi (un ir) visu svēto galvenais darbs. Jūs jau arī teicāt, ka šī problēma atklājas reliģiskajās praksēs, pasakās utt. Tiesa, saturs un mērķis meditācijām un lūgšanai kristietībā atšķiras kā debesis no zemes, bet tas ir cits stāsts…
    No sirds vēlot jums visu labāko:
    Inga Pulkstene

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *